Jump to content


Bilde

Copes stāsti, piedzīvojumi, atgadījumi.

copmaņu stāsti copes stāsti atgadījumi copē copes piedzīvojumi piedzīvojumi

  • Lai atbildētu ienāc saitā
59 atbildes šajā tēmā

#1 OFFLINE   12novembris

12novembris

    Jauniņais

  • Biedrs
  • 3 ieraksti
  • Atrašanās vietaRīga

Izveidots 14 marts 2017 - 23:09

Aizšāvām trijatā uz Peipusu paķert raudiņas, ieejam pārs km, izurbrjam pasēžam , man uz reiz viens ķisis, pēc tam kolēģim arī, tad man divas raudas un kolēģiem līdzīgi, un klusums. Neko, iesim dziļāk. Iebrienam kādu 4,5km sēžam un kaut ko bakstamies, kolēģiem kaut kas pa retam gadās, man pilnīgs klusums, uznāk jau maza panika. Sienu visādas mormiškas, pamēģinu bļitku, balansieri, nekas īpaši nenotiem. 
Apsmejam tos kas stāsta par tiem kg ko Peipusā var noķert utt ,tipa viss reiz 5 vai 10.
Un tad atnāca bars ar raudām. Tās bija hmm... maigi sakot interesanati, 
Copēju ar divām makšķerēm, vienā cope- velc arā , skaties jau otrā copē , velc arā, nokabini laid mormišķu atpakaļ , kabini to pirmo nost, un redzī ka otra jau atkal copē. skrien no viena aliņgā pie otra un spēj tik vilkt, kabināt motili, utt, pat dusma uznāk ka nespēj tik ar visu galā.. :) Bet pats tas labākais kolēģim, viņam kādas četras makškerītes, šis izvelk vienu, skatās blakus arī copē, izvelk to un tā pirmā rauda ieslīdz atiņģi, šis ar roku pakaļ, velk arā un skatās tā otrā atpakaļ aliņģi, tai pakaļ ,velk arā un skatās ka tā pirmā atkal aliņģi, un tā kādas trīs reizes ... :))) kamēr saprata ka auklās zem ledus sapinušās un viena otru velk līdzi.


  • 6

#2 OFFLINE   igis

igis

    www.fotki.lv/mandula

  • Biedrs
  • 177 ieraksti
  • Atrašanās vietaOgre

Izveidots 01 marts 2015 - 22:57

Šodien bijām ar čomu Vodemāra dīķos. Foreļu dīķis pilnīgi vaļā no ledus! Foreles copē! Kaifs! Pavasaris! Urrraaaa!

Pievienots(ie) fails(i)

  • Pievienotais fails  1.JPG   66,6K   0 reizes lejupielādēts
  • Pievienotais fails  2.JPG   85,93K   0 reizes lejupielādēts

  • 3

#3 OFFLINE   silpeiv

silpeiv

    Gunārs

  • Čata aktīvists
  • 634 ieraksti
  • Atrašanās vietaRiga-Vangaži

Izveidots 06 augusts 2014 - 08:22

Cope ir tāda dīvaina padarīšana var teikt pat apsēstība . Sieva "vīrs cik pulkstens" nu divi naktī - tu takš neesi normāls teici,ka celsies piecos. Nu bet es tak teicu ,ka precēsies ar nenormālo :)  Tā sākās copes maratons 2. diennakts garumā,pārcilājot štrumus un domās velkot lielo zivi ( laikam jau tomēr domās jānoskaņo ,ka zivis nebūs vispār,nu apgriezstā psiholoģīja  :)    Laiks līdz ezeram Limbažu novadā paskrēja ātri,galvenais jautājums bija :cik tālu būs jānes mantas,kā beigās izrādījās ļoti tuvu varēja piebraukt.Mantu nešana gan tāda intresanta izvērtās,gribas jau ātrāk iekārtoties un iemest copenes.Bet kā beigās izrādās tā vien tam teicienam ir stipra jēga - ar skriešanu nekur tālu netiksi. Priekšā stāva ceļa mala ar akmeņiem ,iejutāmies zoss lomā lēnām tipinot lejā. Zinu,zinu nu cik var vārities,kad viņš beidzot runās pa zivīm ,ko savilcis  :fishing:   Vispār intresants ezers,dziļākā vieta varētu būt 3 metri no kurām noteikti 1.metrs dūņas :)  Nu jau copenes samestas un kā mans copes kolēģis teica "gaidīšanas svētki var sākties" un kā beigās izrādījās ,laikam svētki bija tikai karpām no to boilu,barības bagātības ko mēs piedāvājām,jo viņām svinības bija tik lielas ,ka pat aizmirsa uz āķa uzsēsties.  Nu neko ķērām raudas, izrādās pat nav jābrauc uz peipusu tepat var savilkties  :) :) Cik tomēr ir skaista Latvijas daba,bet Cien. atpūtnieki,makšķernieki nu neesat cūkas   :punish:  :beat: ,sanāca ka copes karstumā zvaniņš iekrita ūdenī un bija jādodas kā līnim parakņāties ūdenī ,pirmajs taustiens 0,5 burka un ar to man velme pārgāja būt līnim un meklēt zvaniņu jo .sazin vel ,kas pa atkritumiem  tur samests. Nu vot divas dienas paskrēja vēja spārniem mērķa zivs tā ar nepieteicas, ,sēžu atkal deldēju bikses un sarakstos ar tādiem pašiem apsēstiem kā es :)  

 

Ps. Ja kāds saka ,ka cope ir atpūta,ta rūkti maldās.Tas ir kārtīgs darbs,jāmaisa barība,jāvelk zivis,jāparmet makšķeres,jāgādā malka,jāgatavo ēst  ,nu kur šeit lai atpūšas ? :) 

 

Kā slavenais stāstnieks  Otinsh es vel Pss. Neesat cūkas,nu nav grūti 10 metrus aiznest musaru līdz miskastei.

 

Ne asakas copes kolēģi.


  • 6

#4 OFFLINE   Flakais

Flakais

    Precējies. Ir bērni. :D

  • Tēmas admins
  • 784 ieraksti
  • Atrašanās vietaLiepāja

Izveidots 22 jūlijs 2014 - 10:23

Nezinu vai pēc noteikumiem vai nē, bet, lai uzkurinātu pārējos, iesūtu savu copes stāstu. Tas gan ir ņemts no saites, bet no mana personīgā bloga. Ja formāts neder, atļauju to izdzēst... :P

 

http://flakais.blogs...-stila-jeb.html


  • 1

#5 OFFLINE   Robinsons

Robinsons

    Jānis

  • Biedrs+
  • 90 ieraksti
  • Atrašanās vietaRīgas rajons

Izveidots 30 aprīlis 2014 - 08:02

Novērojums!!!

 

Gulbji ir parādījušies gan pie jūras (Jūrkalne), gan Kuldīgā pie lielā tilta.

Pavasaris jau uz sliekšņa :)

Skaists gulbis  peldēja gar krastu un likās ļoti jauks,nopeldēja gar drauga makšķerēm ,neko tad jūtu ka mans baitrunners kosmiskā ātrumā iztinās ,gulbis pacēlies spārnos un aizķēris auklu.Apdedzināju ar auklu pirkstu gar slīdošo auklu,glābjot lai neaizlido statīvs ar makšķerēm kopā ar gulbi.Rezultātā aizlidoja laba karpu sistēma.

Pievienotais fails  gulbis (Large).jpg   116,02K   0 reizes lejupielādēts


  • 0

#6 OFFLINE   Valters

Valters

    Super dalībnieks

  • Biedrs+
  • 101 ieraksti
  • Atrašanās vietaJelgava

Izveidots 28 februāris 2014 - 08:08

Novērojums!!!

 

Gulbji ir parādījušies gan pie jūras (Jūrkalne), gan Kuldīgā pie lielā tilta.

Pavasaris jau uz sliekšņa :)


  • 0

#7 OFFLINE   kotu

kotu

    Jauniņais

  • Biedrs
  • 17 ieraksti
  • Atrašanās vietaStende

Izveidots 27 februāris 2014 - 23:28

Es domāju, ka tikai veči copmaņi prot skaisti "liet pušķīšus par copi", bet Cipilka pierāda, ka tā kaite skar abus dzimumus! :D :D :D

:D  :D  :D


  • 0

#8 OFFLINE   degarzivs

degarzivs

    Edgars

  • Biedrs+
  • 262 ieraksti
  • Atrašanās vietaZA

Izveidots 26 februāris 2014 - 12:00

Es domāju, ka tikai veči copmaņi prot skaisti "liet pušķīšus par copi", bet Cipilka pierāda, ka tā kaite skar abus dzimumus! :D :D :D


  • 0

#9 OFFLINE   silpeiv

silpeiv

    Gunārs

  • Čata aktīvists
  • 634 ieraksti
  • Atrašanās vietaRiga-Vangaži

Izveidots 26 februāris 2014 - 09:34

Silpeiv , domā? baigais troksnis būs, labāk kādu zobenu, un uzreiz skaisti uzšķērst fileju :D

Labs i jokus pie malas,pietiks ar dinamītu :)


  • 0

#10 OFFLINE   cipilka

cipilka

    Jauniņais

  • Biedrs
  • 8 ieraksti
  • Atrašanās vietalv

Izveidots 26 februāris 2014 - 09:17

Silpeiv , domā? baigais troksnis būs, labāk kādu zobenu, un uzreiz skaisti uzšķērst fileju :D


  • 1

#11 OFFLINE   silpeiv

silpeiv

    Gunārs

  • Čata aktīvists
  • 634 ieraksti
  • Atrašanās vietaRiga-Vangaži

Izveidots 26 februāris 2014 - 08:18

Cipilka nu super stāsts,bet nākamreiz ņem līdzi bisi :)


  • 2

#12 OFFLINE   cipilka

cipilka

    Jauniņais

  • Biedrs
  • 8 ieraksti
  • Atrašanās vietalv

Izveidots 25 februāris 2014 - 22:40

Labvakar visi cienījamie kolēģi. 

Šovakar mazs stāsts, kā tikos ar savu lielo draudzeni otro reizi...

Rīts, iepriekšējā vakarā bijusi maza pasēdēšana (ciemiņi sabraukuši ciemos pirms kartupeļu talkas), mazliet slāpīte, bet nu neko nepadarīsi, kas jādara, tas jādara - visi uz kartupeļu vagu (jānorok aptuveni 0,75 ha), tas ir daudz,ļoti daudz tupuļojot vagā, kad karsē siltā septembra saulīte. 

Man galvā 101 domā, kā tikt un kaut kur noziedēt no lauka, atpūsties ta gribas, mugura sāp. Ciemos kā reiz bija atbraucis kaimiņš, viņš atpūtās pie ezera, ķēra zivis, pusdienu pārtraukumā aizčāpoju līdz viņam, uzjautāju kas un kā, vai ir kāds plaudis uz donkas, šis man saka, jau no rīta aukla staigā pa metram uz priekšu, tad atlaiž, tad atkal pastiepj, vairākas reizes bija vilcis ārā, bet nekā, vienā no pieciršanas reizēm pat skrienot no kraujas piecirst lielo zivi, paslīdējis un Bonaparta glāze izlijusi.

Ar mani kopā izvelkam, nu nekā, bet tik un tā aukla stipri staigā. 

nu neko nepadarīt, laiku cenšoties kavēt, lai mazāk nāktos sēdēt vagā, aizbraucām uz tuvāko ciemu pēc alus, lai vakarā pēc talkas, varētu atslābināties. 

Atbraucam, nu brīnumi, vēl joprojām aukla staigā. 

Ar kaimiņu izdomājam, nu nē jābrauc skatīties, kas tur ir, šis saka, moš sokumus (siena dakšas) paņemt, ja nu tur 10 kg līdaka, es nosmeju, un pasaku - nu priekš kam...

Airējam (kā parasti airos sēžu es), ceļam auklu uz augšu, nekā nav, sākas jau piesietā gumija, nav nekā, un tad vienā momentā, man balss sāk raustīties, aderenalīns pārņem, a a a, rekur lielā līdaka, pacēlās lēnām līdz pašai ūdens augšai, kaimiņš nesaprašanā, kas vispār notiek, bet nu jau noreaģēja, sākām operāciju X, jāieceļ laivā, šis saka, man bail, viņa tak var iekost, re kādi zobi (atriezti, kā lielam sunim), es tik saku, aiz žaunām, aiz žaunām, nu re, iecelta laivā, bet ak neraža, inerces spēkā šī izlec no laivas un aizpeld...

Lieta tāda, ka šī ļoti "blatnā"līdaka bija peldējusi ar vaļā muti tur, kur bija tikuši iebaroti plauži, mutē tika gumijas aukla, šī kaut kādā nezināmā veidā sapinās, gumiju vairākas reizes aptina sev ap kaklu un visu dienu tā arī dirnēja. Kad lomu iecēlām laivā, pūta stiprs vējš, līdaka atradās uz beņķa, un sakarā ar to, ka viņai ap kaklu bija gumija,laiva tika aizpūsta un viņu izrāva no laivas, tad šī saplēsa gumiju un devās savās līdakas darīšanās... 

Kad atgriežamies krastā, kaimiņš saka - vajadzēja mani klausīt, es taču teicu, vajag dakšas ņemt līdzi  B)

 

Jauku lasīšanu!  :smileys-fish-530232:


  • 5

#13 OFFLINE   cipilka

cipilka

    Jauniņais

  • Biedrs
  • 8 ieraksti
  • Atrašanās vietalv

Izveidots 23 februāris 2014 - 21:09

Šovakar padalīšos ar vienu no spilgtākajiem mirkļiem no vasaras, tiekoties ar lielo līdaku!

rīts, saule spīd, karsti, nevar vairāk nogulēt, pieceļos,uzvāru rīta kafiju un uztaisu biezputriņu brokastīm.

Attaisu durvis, paskatos uz ezermalu, o rausta baigi kociņu (bija ielikta ūdenī tā saucamā naktsšņore vai gruntene vai vienkārši donka), nometu turpat pie kājām uz grīdas kafiju, putriņu, skrienu piesist lomu, pusceļā skrienot līdz objektam saprotu, man taču plikas kājās, a būs jābrien ūdenī tur dēles un skorpioni, nu nekās ātri paķeru gumijnieks viss kārtībā, fiksi un operatīvi.

Piecērtu, jā, ir! IR kaut kas nopietns,  velku, žilka staigā no vienas un otru pusi, vairāku metru amplitūdā... Pievlku, skatos, OOO, līdaka, liela!!! Adernalīns pārņm nu tā pa nopietno, auksti sviedri un rokas trīc.. pievelku pie krasta līnijas, sabīstos pa nopietno,  - tas tak ezera monstrs, par kuru tik daudz tiek runāts, šī spurojas, šņākuļo, a man zivju iesmeļamā tīkliņa nav pa rokai, nu nekas, ķeroš šai klāt ar visām četrām, noturu, izvelku jau kādu metru uz krasta, nogurdinu, un tad momentā šī satrakojas, iepeld ūdenī, es pakaļ, atkal cīnos bet šoreiz cīņa bija neveiksmīga, aizpeldēja mana draudzene...

 

vēlāk, kad adernalīns atgāja (aptuveni pēc 3h) balss vairs neraustījās, CNS arī sabalansējās, pārdomājot situāciju, vajadzēja uzreiz sēsties viņai virsū, kā uz maza zirdziņa un turēt, bet nu nekas, jo ar šo dimanta zobu īpašnieci vasaras gaitā satikos vēl pāris reizes, laikam izveidojās mums maza draudzība/saikne :)

 

pats labākais mierinājums, kas skanēja aptuvni nedēļu bija : "Nu nekas taču, galvenais, ka TU viņu redzēji un pat pieskāries". Bet man cīņas brīžos galvā rādījās maza filmiņa, kā es skrienu pār kalnu un nesu lomu uz mājām, ja kas tā līdaka bija gandrīz mana auguma - 1,4m nu noteikti...

p.s. cīņa norisinājās aptuveni 5 min :)

 

Jauku lasīšanu! :)

1900062_635714863131526_107110190_n.jpg1901238_635714866464859_2012985756_n.jpg


  • 7

#14 OFFLINE   AgrisB

AgrisB

    Jauniņais

  • Biedrs
  • 18 ieraksti

Izveidots 11 februāris 2014 - 16:39

 

08.02.2014 plkst no rīta 07:30 uzbraucām uz ledus Tahkunannnā pie baznīcas. No rīta atdūrāmies pret plaisu,kurai ar kvadru diezgan viegli tikām pāri (nedaudz ieskrienoties). Cope bija laba no rīta ap 09, dienas vidus mierīgs, ap 3-4 cope diezgan intensīva - daudz, ļoti daudz zemmēri, rezultāts ap 10 kg ņemamu asaru. Kopā pa līci krustām šķērsām nobraukti 48 km un labi kad laicīgi nospriedām doties krastā,jo plaisa ļoti daudziem radīja problēmas tikt pāri, arī krastā ūdens ļoti daudz uz ledus virsū. Kvadram vietām pāri riteņiem un veči kuri sēdēja piekabē tika piesmelti nedaudz. Vārdu sakot copes apstākļi diezgan ekstrēmi , un izskatās ka ar tikšanu virsū būs lielas problēmas vismaz no Tahkurannas puses.
P.S. Pa ceļam vēl izvikām vienu Igauņu mašīnu no plaisas, apsolīja nākamreiz "cepumu"...


  • 5

#15 OFFLINE   snipiens

snipiens

    Aigars

  • Biedrs+
  • 2 270 ieraksti
  • Atrašanās vietaBabītes novads

Izveidots 10 februāris 2014 - 20:39

Cirks,kašmaršovs,realitāte,utt.uz Ventas!

Sestdienas vakarā lēnu garu,kā pīles uz ledus, vistiešākajā nozīmē ejam uz salaku copi.Pretī nāk tādi paši pīlēni,no kuriem viens otrs manāmi uzžilbis! :blink: Viens sažilbušais noņem uz acīm...loriņi pa gaisu...pats uz muguras peļķē.Kaut kā piesvempjas kājās un lādēdams visu pasauli ,viņa pašreizējās likstās aizšļūkā uz krasta pusi,kur vēl viņu gaida pārgājiens pa dubļiem!Izvēlamies patukšāku pleķīti un uzslejam telti.Kaimiņos trīs vīru kompānija,kuri liekas nedaudz ieķemmējuši,bet ar copenēm vēl darbojas.Ar krēslu,manāmi sāk pieplūst telšinieki.Grab pa ledu vilktās ragavas-pannas.Vienā brīdī telts sakustas,jo garāmejošais ar savu pannu, nav ievērojis intervālu un uzmauc telts atsaites naglai.Es izlienu ārā...pieņemu atvainošanos par neredzēšanu un turpinu copi.Pēc brīža ārpus telts sākas tāds trādirīdis,ka maz neliekas...tu tāds un šitāds...tūlīt ar bori dabūsi pa muguru...milzīga gūzma mātes vārdu adresēti kaimiņtautas (lietuviešu) virzienā.Izrādījās,ka viens leiša, stutējot telti, bija ar kaut ko aizskāris ko,kas pieder trīs vīru kompānijai.Tas nostrādāja,kā pēdējā pile un trauks gāja pāri malām...vairs netika dzirdēts ne atvainošanās,ne kas cits...jo mēs latvieši te esam saimnieki un noteicēji,bet jūs...un atkal gūzma ,,laipnības".Trīs vīru kompānijai vajadzēja minūtes 40mit,lai atsāktu darboties ar copenēm.Pēc laika ,,brandavnieks" bija izdarījis savu darāmo...viens vīrs sēdēja sakņupis uz kastes un krāca it kā gulētu siltos pēļos! :) Pēkšņi kāds savā teltī ierubīja rādžiņu un sākās karaoke...tika mēģināts maut līdzi Modern Talking un līdzīgiem gabaliem! :)  Iedomājieties pārdzertu jēgu, cenšoties apvienot ar dziedāšanu! :) No kādas telts savukārt,laiku pa laikam atskanēja visvisādi gārdzieni,izsaucieni nesaprotamā valodā,pēkšņi balss stipruma pārbaudījumi,utt.

Ja tur atrastos cilvēks,kurš nezinātu,ko nozīmē ,,copes kolhozs",tad viņš iespējams, to visu definētu kā TRAKO MĀJA! :)


  • 2

#16 Viesis_Peipusnieks_*

Viesis_Peipusnieks_*
  • Viesis

Izveidots 23 janvāris 2014 - 12:55

No sadaļas "Copes joki"

 

Par to smaku.

 

Kārtējais brauciens. Salasu večus pa Piebalgu - viss kārtībā, jo mašīna vēl nav iesilusi. Tiekam līdz laikam jau Smiltenei, mašīna jau ir kārtīgi uzsilusi, un sākam just, ka kaut kas nav kā vajag. Mašīnā izplatās specifiska smaka, kāda nereti justa malkas šķūnīša skaidās. Visi saskatās - vai kādam nav "gadījies", bet nekā, paliekam nezinot. Toties smaka nebeidzas! Ciešam visu ceļu.

Tiekam uz ezera, aizejam līdz vietai, raizes par smaku aizmirstas, jo tajā dienā pavisam labi ķērās.

Laiks, kā šodien atceros, bija visai draņķīgs - kārtīgs putenis; tāpēc arī visi bijām salīduši teltīs un viens otro nemaz neredzējām.

Kad nu laiks beigt, izlienu no savas telts, skatos, ka aiz manas telts sēd Ojārs (vārds izdomāts) - telts neizplesta blakus, pats sasalis ragā, sniega kupena līdz viduklim. Dīvaini. Jautājam: "Ojār, kāpēc teltī nelīdi?" Šis tik kaut ko atrūc, ka nemaz jau tik auksts neesot un vispār viņam telts nepatīkot. Nu neko - ja jau tā tad tā.

Nonākam krastā, sākam braukt, laikam jau tika kaut kas "iecemmēts" - sāk raisīties runas. Kā šodien gāja? Kā ķērās? Uz kā labā, uz kā švakāk? Kamēr nonākam atkal līdz jautājumam, kāpēc  Ojārs visu dienu bez telts tādā "suņa laikā" sēdējis.

Tad nu šis beidzot atzinās. Izrādās, ka iepriekšējā dienā telti izpletis istabā, lai izkaltētu un salabotu. Runcis izrādījis pastiprinātu interesi par jauno alu ar zivju smaku un ielīdis teltī. Ojārs nospriedis, ka runcim telts nav paredzēta un vairākas reizes to izgrūdis ārā. Runcis par tādu saimnieka rupjību varen apvainojies un kārtējā reizē, kad bijis teltī, tā kārtīgi "iezīmējis savu teritoriju", kā tikai runči to spēj...

Ne asakas!


  • 3

#17 OFFLINE   ramex

ramex

    Mareks

  • Tēmas admins
  • 613 ieraksti
  • Atrašanās vietaTallinn

Labs cilvēks

Izveidots 21 janvāris 2014 - 12:14

Par līdaku, episki :)


  • 0

#18 OFFLINE   gintsgg

gintsgg

    Rakstnieks

  • Tēmas admins
  • 845 ieraksti

Labs cilvēks

Izveidots 21 janvāris 2014 - 10:00

Biju jau dzirdējis par šo Zivnieka līdaku , bet pašam izlasīt - pa visam cita lieta , Super ! 


  • 0

#19 OFFLINE   Sencis

Sencis

    Pīters

  • Tēmas admins
  • 332 ieraksti
  • Atrašanās vietaPreiļi, bieži Rušona ezera piekraste

Labs cilvēks

Izveidots 21 janvāris 2014 - 09:46

Tagad arī manā laivā būs gafs :D Ar gafu tur viss būtu ātri un bez liekām emocijām :) Bet...nebija lemts...

Ar gafu nebūtu šitāda stāsta, maksimums būtu foto ar trofeju.


  • 0

#20 OFFLINE   Zivnieks

Zivnieks

    Arvis

  • Biedrs
  • 73 ieraksti

Izveidots 21 janvāris 2014 - 09:39

Tagad arī manā laivā būs gafs :D Ar gafu tur viss būtu ātri un bez liekām emocijām :) Bet...nebija lemts...


  • 0

#21 OFFLINE   Bums

Bums

    Aivars

  • Super Moderators
  • 3 513 ieraksti
  • Atrašanās vietaJūrmala Usma

Labs cilvēks

Izveidots 21 janvāris 2014 - 08:08

Uzdzejots labi :) man palaimējās vienu no lielākajām tomēr savaldīju  :D


  • 0

#22 OFFLINE   Andzus

Andzus

    Andža

  • Biedrs+
  • 1 232 ieraksti
  • Atrašanās vietaAlūksne

Izveidots 21 janvāris 2014 - 07:59

Zivniek, labs :)

Tāda līdaka pieķeras 1x mūžā. Man ir akūnais sačoks, pats varu ielīst iekšā. Un vēl vienmēr laivā līdzi akūns gafs :)

Ne asakas! ;)


  • 0

#23 OFFLINE   silpeiv

silpeiv

    Gunārs

  • Čata aktīvists
  • 634 ieraksti
  • Atrašanās vietaRiga-Vangaži

Izveidots 21 janvāris 2014 - 07:17

Zivnieks cepums par stāstu :) tātad tava lielākā vel gaida :)


  • 1

#24 OFFLINE   silpeiv

silpeiv

    Gunārs

  • Čata aktīvists
  • 634 ieraksti
  • Atrašanās vietaRiga-Vangaži

Izveidots 21 janvāris 2014 - 07:12

 

šitas bija labs :D


  • 1

#25 OFFLINE   litrabols

litrabols

    Kaspars

  • Biedrs
  • 5 ieraksti
  • Atrašanās vietaLudza

Izveidots 20 janvāris 2014 - 18:37


  • 0

#26 OFFLINE   Ivo

Ivo

    Ivo

  • Administrators
  • 2 341 ieraksti
  • Atrašanās vietaSalaspils lauki

Izveidots 20 janvāris 2014 - 17:40

p.s.

vai nav iespējams palielināt pieļaujamo emociju skaitu vienam rakstam? Man te nācās dikti daudz ko likvidēt, lai šamais te nopublicētos :( a kaut kā baigais pieradums pie tiem smaiļikiem :D

Ir uzlikts limits lai nepiesārņotu tēmas


  • 0

#27 OFFLINE   Zivnieks

Zivnieks

    Arvis

  • Biedrs
  • 73 ieraksti

Izveidots 20 janvāris 2014 - 17:34

p.s.

vai nav iespējams palielināt pieļaujamo emociju skaitu vienam rakstam? Man te nācās dikti daudz ko likvidēt, lai šamais te nopublicētos :( a kaut kā baigais pieradums pie tiem smaiļikiem :D


  • 0

#28 OFFLINE   Zivnieks

Zivnieks

    Arvis

  • Biedrs
  • 73 ieraksti

Izveidots 20 janvāris 2014 - 17:33

[font="'times new roman', times, serif;"]šis mans šīs vasaras spilgtākais piedzīvojums - biju gan jau uzrakstījis iekš parcopi.lv bet nu iekopēšu arī šeitan [/font]

 

[font="'times new roman', times, serif;"]šovakar ēdot kūpinātus ašukus un dzerot aliņu, piezagās rakstisks garastāvoklis :) tad nu uzrakstīšu to, ko daudz jau ir dzirdējuši no manis, vai no citiem, jo šis stāsts kā sapratu apskrēja riņķī ļoti daudz kur :)
uzreiz varu pateikt, ka neticīgie, tie, kas domā, ka esmu *irsējs, tiem kam liekas, ka sekojošais būs piepušķojums vai kā citādi, tālāk var nelasīt :D
tātad, kā bija patiesībā
viss notikās Ķīšezerā, kaut kad septembra beigās. Ja nemaldos, tad 28.septembrī bija Latvijas kauss spiningošanā, tātad kaut kad neilgi pirms tam, jo aktīvi trennējos, meklēju vietas priekš mačiem. Ar mākslīgo ēsmu vairākas dienas pēc kārtas potenciālās vietas tika apsekotas ar dažādām sekmēm, tādēļ nolēmu, ka vienu rītu ziedošu to pašu vietu apsekošanai ar dzīvo ēsmu, tikai tamdēļ, lai pārliecinātos, ka tur zivs ir, tikai jāizdomā kā to paņemt mačos ar mākslīgo ēsmu.
Rīts iesākās daudzsološi tikai tajā ziņā vien, ka veiksmīgi un ātri sasmēlu dzīvās zivtiņas, tāpēc jau ļoti laicīgi, ja nemaldos pirms saules lēkta, jau biju sasniedzis pirmo ieplānoto galamērķi. Sametu divas makšķeras ar dzīvajiem draiskuļiem, pats pieķēros mikrodžigam (jā, jā, zinu...brakars nolāpīts) kaut gan arī nosacīti, jo ja atmiņa neviļ, tad vienlaicīgi vairāk par divām makšķerēm ūdenī neatradās, jo redz copēja, copēja gan asari, smuki, bet tikai asari... kad jau kādi 3 vai 4 bija paspējuši savas indīgās spuras ielaist man rokās, sekoja arī copīte uz mikrodžiga...BEIDZOT!!! pa lielam tas arī bija tas, kas jāpierāda...pēc visai ilgas un skaistas cīņas, laivā iesmēlu skaistu mēra zandartu un jutos visai gandarīts... uz dzīvajām copes sekoja viena otrai, kas nozīmēja tikai to, ka apakšā zivju ir dakuja un vēl drusku, tikai ne sūda nevar izdomāt kādu mākslīgo brīnumu viņām piedāvāt, lai mačos viss būtu kārtībā. Drīz blakus parādījās vēl viena laiva, kas bija mani komandas biedri...izstāstiju kas un kā, un šamie mēģināja pierādīt, ka ar mākslīgo tik un tā var izdarīt visu... ne sūda :D šamie laikam tika pie pāris asariem, kamēr uz dzīvo es izcēlu 2 zandartus pēc kārtas, pie kam viens 3 kg ar kapeikām vērtē... pēkšņi uzrodās vēl viena laiva, kas ir konkurenti, pļac... a man pazūd abi pludi...a ko tagad darīt? :D parādīt konkurentiem to, ka te ir smuki zandarti, laikam būtu stulbākais ko izdarīt, tamdēļ neko nepiecērtu, bet vienkārši velku ārā, izliekos spiningojam :) tādā veidā klusiņām ieceļu vēl vienu mēra zandartu un ķeros klāt otrajai makšķerei, a tur galā vēl viens, pie kam baigais skaistulis :) skatos, ka konkurents ir izmetis enkuru un skatās ko daru...pēkšņi ideja ašā.. sāku tvičot :D iedomājieties vai jūs kādreiz esat mēģinājuši atbrīvoties no zandarta, kas jau ir galā un ir vismaz 2-3 kg vērtē? es to darīju un man tas izdevās :) tad sapratu, ka vairs nav ko un laidos projām, lai neviens neko citu vairāk tā arī nepamana...
Turpinājums vairs nebūtu tik interesants, jo apsekoju vairākas vietas, kaut ko atradu, kaut ko neatradu, bet jau pienāca pēcpusdiena...manā rīta točkā sen jau vairāk neviena nebija, man bija palikusi viena riktīgi smuka, trekna rauda, tāpēc izdomāju aizbraukšu apakaļ, pārbaudīt kas tajā vietā notiek pēcpusdienā, jo viens no posmiem būs tieši tajā laikā. Aizbraucu, izmetu enkuru, iemetu pēdējo raudu un pats džigojos. Uz džiga copes un pieskāriena neviena, bija skaidrs, ka pietiks savus oriņus atsēdēt un jābrauc mājās atpūsties, bet tad pamanu, ka pluds ieņēmis taisnvirziena kursu un pazūd...jāatzīst, ka baigi jau negaidīju, jo rauda tiešām pamatīga. tā nu drusku nogaidu un skaidrs ir tas, ka viss slikti, jo šamējais paņēma un aizvilka aiz dziļuma kants, kas ir stāva, pilna ar gliemežiem un piecērtot tur var viss sanākt slikti, bet es tomēr riskēju... piecērtu un sašļūku, jo tomēr zaceps... raustu un kratu, bet bez rezultāta...raut nost arī negribās un tā kā jau biju izdomājis braukt mājās, tad kātu nolieku pret bortu, pats izvelku abus enkurus un sāku airēties klāt...a te pēkšņi kaut ko nesaprotu...it kā airēju zacepa virzienā, bet aukla brīvāka nepaliek...gluži otrādāk - kāts ir saliecies un šķiet, ka gribētu pārvelties pāri bortam...paķeru to rokās un instiktīvi piecērtu...jopcik...zaceps, bet reāli kustās...esmu smagā nesaprašanā, bet nu ok...ja ir, tad ir...ja godīgi, tad tieši tajā brīdī biju pilnīgi pārliecināts, ka galā ir sams...jutos gan visai droši, jo atradus starp divām gravām, kur zem manis ir 13-16 metri, tādēļ zivij bija kur skriet un es varēju tikai sēdēt un kaut ko slāpēt...grūti gan to šobrīd aprakstīt...pat nezinu vai to var nosaukt par skriešanu...drīzāk par lēnu, drošu iešanu tādā kā zigzagā...nezinu cik laiks pagāja, bet es esmu visai drošs, ka minūtes 40 noteikti, līdz pienāca brīdis, kad es viņu pirmo reizi ieraudzīju...tagad to sajūtu es varētu salīdzināt ar brīdi, kad es lecu ārā no lidmašīnas ar izpletni 4 km augstumā, priekšā bija atvērtas durvis un bija skaidrs, ka viens solis un es pazūdu nebūtībā...apmēram kaut kā tā... bija skaidrs, ka savu sačoku es varu atstāt tauriņiem, kaut gan tie, kas pie manis ir bijuši varēs apstiprināt, ka tas ir tik liels, ka pat sevi es varētu mēģināt viņā ietūcīt...manā priekšā bija līdaka...laiva man ir virs 4 metru gara, pats atrados laivas priekšā un tur paralēli laivai es uzvilcis biju VIŅU!!! pie kam visai tuvu laivai...līdaka vienkārši gulēja...pēc skata tāda kā vecināta, ārkārtīgi dusmīgu acu skatienu, naidu, kas veļas pāri katrai spuras kustībai....līdaka bija vairāk kā PUSE!!! no manas laivas garuma... (jā, jā...izlasiet teikumu pirms es sāku rakstīt) es viņai sniedzos pretī ar roku, jo sapratu, ka vienīgais kā viņu paņemt ir aiz žaunu vāka, jo pat acis viņai bija tādā platumā, ka savu roķelīti es pat gribēdams nevarētu aplikt viņai ap galvu, lai satvertu viņu aiz acīm...pieskāros...pie kam visai ilgu brīdi, bet viņa kaut kā bija pamanījusies aizspiest žaunas tik stingri, ka nevarēju atrast iespēju aizslidināt pirkstus aiz lokiem...mēģināju...nesanāca...viņai aizskrēja vēl vienā skrējienā...pēc laba laika es viņu pievilku vēlreiz...tieši tādā pašā pozīcijā...šoreiz gan drusku tālāk no laivas, bet viņa tik un tā gulēja mierīgi. Pavadiņa man bija 30 cm, kas bija pazudusi kaut kur viņas rīkles nebūtībā. Tālāk sekoja 0.24 flurokarbona pavada, kura viņai bij aizķerusies aiz lūpas loka, kas viņai liedza to pārkost...bet es sapratu kas notiks tad, ja viņa atvērs muti...es apgūlos pie paša laivas borta, vienu kāju jau uzliekot uz tā, lai tiktu pēc iespējas tuvāk viņai...jutu, ka man būs tikai viena iespēja un tā arī bija...es viņai pieskāros meklējot vietu aiz kā viņu satvert un tad viņa tiešām atvēra muti un uztaisīja savu pēdējo šļakatu...tā dobjā skaņa man joprojām ir prātā it kā tas būtu noticis tikko... tagad, vai nekad...es izstiepos cik viens spēju...un arī par daudz, jo pats tiku pāri bortam, bet par maz, jo es viņu tiešām saķēru, bet nespēju noturēt...laikam jau šoks deva savu...žigli tiku atpakaļ laivā, un par laimi biju ziemas kombinezonā, kas nepaspēja piemirkt, jo ūdens vairs nekāds siltais nebija...par laimi cigaretes bija palikušas uz krēsla, aizpīpēju, raudāju kā maza meitene un braucu mājās žāvēties...
priekā, kungi![/font]

  • 4

#29 OFFLINE   silpeiv

silpeiv

    Gunārs

  • Čata aktīvists
  • 634 ieraksti
  • Atrašanās vietaRiga-Vangaži

Izveidots 20 janvāris 2014 - 16:12

 

Mans stāsts nebūs ne tik aizraujošs, ne pikants, pat ne kuriozs. Vienkārši tā bija un viss. Kā teica Plēsīgais-gribat ticat, gribat ne. Biju jaunāks, slaidāks un dullāks, bet citādi ne tik sen. Copēju savā mīļā vietā Ventā, virs Kuldīgas, pie mazas upītes ietekas. (Tur piedzīvoju vēl citus brīnumus, bet ne par to šoreiz). Copene ar pludu, ir rudens un copēju uz sūdu tārpa. Mazā upīte iegriež super mazu atvariņu, bet sekla tā vieta, vells, pa seklu kam lielam. Diena ideāla copei, takš jābūt, beidzot jābūt, sirds jūt.  Bet nava, ne copes. Bija jābūt asariem, bet nava. Kādus simt metrus tālāk tā pat kā es, velti cenšas sievasstēs (zinu pats, kā pareizi jāraksta). Nav nekā. Nu jāpārmet drusku aiz atvariņa tas aizmigušais pludiņš ar visu trekno sūda tārpu. Tinu spoli. BET te...mauciens (nejaukt ar mauc...bu), spoli neviļus pārstāju tīt un stulbi blisinos upē. Kāts ieliecas un tiek dikti nu jau lēzeni kačāts. Neesmu sabijies un doma skaidra-līdaka paķēra krastā vilkto tārpu, bet "kačāšana" liek domāt ko citu. Galva pilna domu, asaris tas nevar būt, pa smagu, līdaka kačā daudz aktīvāk, karpa vispār norautu tās purpatas kibeņi pie svešām mātēm. Dziļums ar tikai zem metra. Satraukuma nav. Nometos ceļos, jo krasta vieta pa nullēm ar ūdeni. Sačoka kā parasti nav (tai laikā neiespringu to sūdu vadāt un staipīt līdzi), tāpēc es uz cēļiem. Kātu nometu sev līdzās, ar pirkstiem ņemu auklu, tā dikti uzmanīgi, un ar visu čuju velku sev klāt. Kačā, vēl kačā, bet nu kā smags mironis pa straumei. Pievilcis metrus 2 līdz krastam, pamanu arī zivs baltos sānus, zivs man par izbrīnu nāk rāmi, bet konkrēti. Atkal neticēsiet, bet prātā nejūku un esmu mierīgs, pat poh..istisks, jo ja tā ir līdaka, aizies, pie krasta sāks trakot un copenes aukla ir un paliek plāna, ne jau pirmo reizi līdaka, arī ne šai vietā pirmā reize. Bet nu mans mēģinās. Pievelku pie pašiem nagiem (atceries, krasts ar ūdeni pa nullēm, krituma nekāda), vienā rokā aukla, bet otra sniedzas pakaļ žuvei. Gaidu līktenīgo maucienu, lai var palaist vaļīgāk auklu, bet mauciena nav. Satveru aiz šaunām zivi, izceļu krastā. Stāvu un esmu apstulbis. Ne jau par to, ka tas ir sapals, ne jau par to, ka baigi smuks, arī ne par to, ka tāds sapals man pirmo reizi vispār! Kad zivs krastā un dīvaini mierīgi kūļojas pa zāli, apstulbina manas copenes auklas galā esošais āķis, uz kura joprojām dīdās treknais sūdu tārps, neskarts, sarkans un dīdās, āķa smaile nav redzama. Tieši tas mani uz brīdi apstulbina. Kur tad aizķēru sapalu...kādu brīdi pazuda laika sajūta, sāku pats sev nemanot, ar sevi runāt un uzdot sev skaļus jautājumus. Nopētīju zālē gulošo ciemiņu un pamanīju šamējam blakus parupju auklu, bet mutē palielu trījžuburi. Izrādās, mans negaidītais ciemiņš bija pakampis "dzīvo" kādam citam Ventas draugam, man nezināmu spēku dzīts norāvis vismaz 0,25 auklu ar visu nofiksēto svinu, kopā aukla ap metru, un šādi vadījis kādu laiku. Izrādās, kad vilku ārā savu tizli trekno, neviena strīpaiņa neiekāroto sūdeni, sapals peldēja vismaz reizes 3 !!! apkārt manas auklas svina vietai, kā rezultātā auklas tā saķērās bez mezgla, ka kopā bija nu liktenīgi. Kad izcēlu zivi, auklas bija pašas par sevi vaļā.

P.S. dzēris nebiju, sievasstēvam izstātīju, bet šamējais tā pat neiebrauca.

P.S.2. Sapals daži grami zem 2kg.

P.S.3.Nē, neatlaidu, piedodiet dabas draugi.

 

Patrol esi sveicināts ar pierakstīšanos delfim :)


  • 0

#30 OFFLINE   Patrols

Patrols

    Jauniņais

  • Biedrs
  • 7 ieraksti
  • Atrašanās vietaTukums

Izveidots 20 janvāris 2014 - 15:58

Mans stāsts nebūs ne tik aizraujošs, ne pikants, pat ne kuriozs. Vienkārši tā bija un viss. Kā teica Plēsīgais-gribat ticat, gribat ne. Biju jaunāks, slaidāks un dullāks, bet citādi ne tik sen. Copēju savā mīļā vietā Ventā, virs Kuldīgas, pie mazas upītes ietekas. (Tur piedzīvoju vēl citus brīnumus, bet ne par to šoreiz). Copene ar pludu, ir rudens un copēju uz sūdu tārpa. Mazā upīte iegriež super mazu atvariņu, bet sekla tā vieta, vells, pa seklu kam lielam. Diena ideāla copei, takš jābūt, beidzot jābūt, sirds jūt.  Bet nava, ne copes. Bija jābūt asariem, bet nava. Kādus simt metrus tālāk tā pat kā es, velti cenšas sievasstēs (zinu pats, kā pareizi jāraksta). Nav nekā. Nu jāpārmet drusku aiz atvariņa tas aizmigušais pludiņš ar visu trekno sūda tārpu. Tinu spoli. BET te...mauciens (nejaukt ar mauc...bu), spoli neviļus pārstāju tīt un stulbi blisinos upē. Kāts ieliecas un tiek dikti nu jau lēzeni kačāts. Neesmu sabijies un doma skaidra-līdaka paķēra krastā vilkto tārpu, bet "kačāšana" liek domāt ko citu. Galva pilna domu, asaris tas nevar būt, pa smagu, līdaka kačā daudz aktīvāk, karpa vispār norautu tās purpatas kibeņi pie svešām mātēm. Dziļums ar tikai zem metra. Satraukuma nav. Nometos ceļos, jo krasta vieta pa nullēm ar ūdeni. Sačoka kā parasti nav (tai laikā neiespringu to sūdu vadāt un staipīt līdzi), tāpēc es uz cēļiem. Kātu nometu sev līdzās, ar pirkstiem ņemu auklu, tā dikti uzmanīgi, un ar visu čuju velku sev klāt. Kačā, vēl kačā, bet nu kā smags mironis pa straumei. Pievilcis metrus 2 līdz krastam, pamanu arī zivs baltos sānus, zivs man par izbrīnu nāk rāmi, bet konkrēti. Atkal neticēsiet, bet prātā nejūku un esmu mierīgs, pat poh..istisks, jo ja tā ir līdaka, aizies, pie krasta sāks trakot un copenes aukla ir un paliek plāna, ne jau pirmo reizi līdaka, arī ne šai vietā pirmā reize. Bet nu mans mēģinās. Pievelku pie pašiem nagiem (atceries, krasts ar ūdeni pa nullēm, krituma nekāda), vienā rokā aukla, bet otra sniedzas pakaļ žuvei. Gaidu līktenīgo maucienu, lai var palaist vaļīgāk auklu, bet mauciena nav. Satveru aiz šaunām zivi, izceļu krastā. Stāvu un esmu apstulbis. Ne jau par to, ka tas ir sapals, ne jau par to, ka baigi smuks, arī ne par to, ka tāds sapals man pirmo reizi vispār! Kad zivs krastā un dīvaini mierīgi kūļojas pa zāli, apstulbina manas copenes auklas galā esošais āķis, uz kura joprojām dīdās treknais sūdu tārps, neskarts, sarkans un dīdās, āķa smaile nav redzama. Tieši tas mani uz brīdi apstulbina. Kur tad aizķēru sapalu...kādu brīdi pazuda laika sajūta, sāku pats sev nemanot, ar sevi runāt un uzdot sev skaļus jautājumus. Nopētīju zālē gulošo ciemiņu un pamanīju šamējam blakus parupju auklu, bet mutē palielu trījžuburi. Izrādās, mans negaidītais ciemiņš bija pakampis "dzīvo" kādam citam Ventas draugam, man nezināmu spēku dzīts norāvis vismaz 0,25 auklu ar visu nofiksēto svinu, kopā aukla ap metru, un šādi vadījis kādu laiku. Izrādās, kad vilku ārā savu tizli trekno, neviena strīpaiņa neiekāroto sūdeni, sapals peldēja vismaz reizes 3 !!! apkārt manas auklas svina vietai, kā rezultātā auklas tā saķērās bez mezgla, ka kopā bija nu liktenīgi. Kad izcēlu zivi, auklas bija pašas par sevi vaļā.

P.S. dzēris nebiju, sievasstēvam izstātīju, bet šamējais tā pat neiebrauca.

P.S.2. Sapals daži grami zem 2kg.

P.S.3.Nē, neatlaidu, piedodiet dabas draugi.

 


  • 2




Brīva vieta reklāmai (pozīcija Nr.8)