Jump to content


Bilde

Stintes

stintes salakas stinces

  • Lai atbildētu ienāc saitā
37 atbildes šajā tēmā

#31 OFFLINE   Linis

Linis

    Jauniņais

  • Biedrs
  • 8 ieraksti
  • Atrašanās vietaJūrmala

Labs cilvēks

Izveidots 28 janvāris 2014 - 21:57

Šodien aibraucu aplūkot aktivitāti Uzvarā, pilnīga 0.


  • 0

#32 OFFLINE   texas65

texas65

    Egils

  • Biedrs
  • 33 ieraksti
  • Atrašanās vietaVentspils

Izveidots 17 janvāris 2014 - 17:59

Stinti Ventiņos Krastmalā ik pa laikam kāds pavalkā. Tāds īsts kļovs nav bijis, bet pa pāris kg veči ir dabūjuši.Protams ne katru dienu. Ar Fīderīti uz karināšanu.


  • 0

#33 OFFLINE   Adrenalīns

Adrenalīns

    Jauniņais

  • Biedrs
  • 1 ieraksti
  • Atrašanās vietaventspils

Izveidots 17 janvāris 2014 - 17:53

ventā stinte ir iekšā labos apjomos. un  vimbuks arī.


  • 0

#34 OFFLINE   Bums

Bums

    Aivars

  • Super Moderators
  • 3 436 ieraksti
  • Atrašanās vietaJūrmala Usma

Labs cilvēks

Izveidots 14 janvāris 2014 - 12:07

Kātad :D


  • 0

#35 OFFLINE   Juurasbullis

Juurasbullis

    Jauniņais

  • Biedrs
  • 1 ieraksti
  • Atrašanās vietaārpusē

Izveidots 14 janvāris 2014 - 12:06

Bums, vai tiešām tā ir?  :D


  • -1

#36 OFFLINE   Bums

Bums

    Aivars

  • Super Moderators
  • 3 436 ieraksti
  • Atrašanās vietaJūrmala Usma

Labs cilvēks

Izveidots 12 janvāris 2014 - 20:22

Februāra otrā puse kad ūdens temperatūra ir 9*


  • 0

#37 OFFLINE   jezups

jezups

    Jauniņais

  • Biedrs
  • 11 ieraksti
  • Atrašanās vietaRūjiena

Izveidots 12 janvāris 2014 - 19:58

Kurā laikā stinte nārsto?


  • 0

#38 OFFLINE   Ivo

Ivo

    Ivo

  • Administrators
  • 2 306 ieraksti
  • Atrašanās vietaSalaspils lauki

Izveidots 26 decembris 2013 - 16:49

Salaka – nedaudz caurspīdīgā, viena no mazākajām lašu dzimtas pārstāvēm, ir Latvijā pieejama un citur pasaulē labi zināma zivs ar lielisku garšu. To parasti ēd veselu, labi izceptu ar kraukšķīgām maliņām.

Izcelsme

Salaka (Osemrus eparlanus), citviet Latvijā saukta arī par stinti, stinci (no vācu valodas stint), smelti (no angļu valodas smelt) vai sniedzi, ir saldūdens lašveidīgā zivs, kas uzturas lielos baros jūras piekrastē un ezeros. Salakas, lai arī mazas ir plēsīgas – barojas ar planktonu, bentosu (augiem un dzīvniekiem, kas uzturas ezera gultnē vai virs tās) un zivju mazuļiem. Latvijā sastopamas divu veidu salakas – jūras salaka un saldūdens – ezeru salaka. Tās dzīves laikā var sasniegt 13 gadu, Latvijā 11, bet ezera salaka – piecu gadu vecumu. Jūras salakas atrodamas piekrastes rajonos, upju lejtecēs un piejūras ezeros. Ezera salaka Centrāltirgus pirmsākumos mitusi 30 Latvijas ezeros, deviņdesmito gadu sākumā – vairs tikai četros.

Raksturojums

Salaka – izmērā neliela, slaida zivs, šķērsgriezumā ieapaļa. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz augšu. Mugura zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders dzeltenīgs vai bālgans. Svaigām salakām piemīt svaigu gurķu aromāts, taču, tās cepot, salakām ir diezgan spēcīgs zivs aromāts. Pārsvarā vidējais salakas svars ir no sešdesmit līdz deviņdesmit gramiem. Abu veidu salakas tiek vērtētas kā augstvērtīga, vienlīdz arī izsmalcināta maltītes sastāvdaļa. Recepšu, kurās galvenā sastāvdaļa ir salakas, netrūkst. To klāsts ir daudzveidīgs, sākot ar zivju zupu un beidzot ar vītinātām salakām. Interesanta ir fritēto salaku recepte, kas iecienīta Kanādā, citviet izplatīti salaku sacepumi un kārtojumi, kā arī dažādos veidos ceptas salakas ar piedevām.

Audzēšana

Latvijas neatkarības atjaunošanas sākotnē Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī ik gadu nozvejoja ap 200 līdz 500 tonnu salaku. Vislielākais nozvejoto zivju apjoms fiksēts 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā. Tad nozvejoti vairāki tūkstoši tonnu salaku gadā. Nelielā daudzumā salakas zvejo ezeros, taču ziemā jūras piekrastē ar salaku ķeršanu aizraujas makšķernieki. Latvijas piekrastes ūdeņos salakas savus brieduma gadus aizvada jūras ūdenī, bet nārsto upju ietekās.

Tradīcijas

Salaka ir zivs, kurai visā pasaulē netrūkst uzmanības, īpaši jūras un upju piekrastes teritorijās. Tepat blakus kaimiņvalstī Lietuvā ik februāri un šogad jau 16.reizi salakām par godu rīkoti īpaši svētki. To laikā uz Palangas gājēju promenādes visas dienas garumā atpūtniekus gaida svaigas, tikko kūpinātas vai ceptas salakas, kā arī zivju zupa. Par tradīciju kļuvusi arī iespēja iegādāties zivis improvizētā zivju tirdziņā, kur tās tirgo paši zvejnieki.Krievijas ziemeļrietumu daļā salakas ir īpašā cieņā. Sevišķi lieli salaku lietpratēji meklējami Pēterburgā, kur reizi gadā notiekot pat īpaši svētki – Salaku diena. Baltās jūras piekrastē salaku makšķerēšana esot tradicionāla sieviešu un bērnu nodarbe.

Salaka ir zivs, kurai visā pasaulē netrūkst uzmanības, īpaši jūras un upju piekrastes teritorijās.

Internetā atrodamās ziņas liek secināt, ka arī citur pasaulē salakām cienītāju netrūkst, piemēram, Kanādā, tās cep sviestā, pirms tam panējot miltos, un pasniedz ar vārītiem kartupeļiem un marinētām bietēm. 1956.gadā Vašingtonas Tirdzniecības palāta noteica, ka Kelso Kolumbijas upes krastā ir visas pasaules salaku galvaspilsēta. Ņujorkā, Levistonas ielejā pie Niagāras upes maijā divu dienu garumā notiek salaku festivālsDienvidkorejā janvāra beigās katru gadu ir Ledus zivju festivāls, kurā fritētu salaku baudīšana ir neiztrūkstošs svētku rituāls.Somijas Paltamo provincē maija vidū ir „Nossikarnevaali” festivāls, kurā salakas ir cieņā, savukārt dažviet Itālijā, bet, jo īpaši Kalabrijas reģionā, fritētas salakas ir daļa no Ziemassvētku vakariņām. Salaka ir labi zināma arī Japānā, kur ierasti to pasniedz viegli grilētu.

Uzturvērtība

Nav noslēpums, ka zivis satur daudz organismam vērtīgu barības vielu un aminoskābju dēļ tās ir cilvēkam ļoti vērtīgs pārtikas produkts. Salaka ir vidēji trekna zivs, tā ir lielisks olbaltumvielu avots, turklāt jāņem vērā, ka zivju olbaltumvielas ir viegli sagremojamas. Zivju tauku sastāvā ir liels daudzums garās ķēdes polinepiesātināto tā dēvēto omega-3 taukskābju. Apstiprinājies tas, ka starp cilvēkiem, kuri uzturā lieto daudz zivju, retāk ir sastopamas sirds un asinsvadu sistēmas slimības. Pētnieki apgalvo, ka omega-3 taukskābēm ir vesela virkne veselīgu īpašību: tās pazemina asinsspiedienu, uzlabo asins sastāvu, stiprina imunitāti.Zivīs ir daudz taukos šķīstošie A, D un E vitamīni, kā arī ūdenī šķīstošie B grupas vitamīni. Lietojot uzturā zivis, cilvēka organisms uzņem jodu, varu, cinku, selēnu, fluoru un dzelzi.

Padomi virtuvei

Ļoti svarīgi ievērot pareizus zivju uzglabāšanas nosacījumus – tās jāuzglabā temperatūrā, kas ir tuva nullei grādu, tirdzniecības vietās šim nolūkam lieti noder ledus. Jo ātrāk pēc nozvejas zivs ir ievietota aukstumā, jo ilgāk to var glabāt. Arī iegādājoties zivis, tām jāizskatās un jāsmaržo labi un pēc pirkšanas ieteicams pēc iespējas ātrāk tās ievietot aukstumā vai arī uzreiz pagatavot.

Pazīmes, ka zivs ir svaiga:- žaunas ir gaiši sārtas; ledū uzglabātām zivīm žaunas ir pelēcīgi sarkanas;- zivs āda ir spīdīga un gļotaina;- tai ir svaigas zivs smarža;- zivs acis ir skaidras, nedaudz izvirzītas un izspiedušās;- zivs gaļa ir elastīga, blīva; uzspiežot uz zivs ar pirkstu, nepaliek iedobumi, zivs gaļa stingri pieguļ pie mugurkaula

Pievienots(ie) fails(i)

  • Pievienotais fails  stintes.jpg   85,33K   0 reizes lejupielādēts

  • 0







Vairāk ierakstu ar atslēgvārdiem: stintes, salakas, stinces

Brīva vieta reklāmai (pozīcija Nr.8)